Search
KLUSĀ DABA
(teātra žanrs - priekšmetu teātris)
Glezna KLUSĀ DABA (1969), LMS kolekcija
Autors BRUNO VASIĻEVSKIS (1939 – 1990)
Klusā daba. Nereti tiek lietots arī no franču valodas aizgūtais apzīmējums “natures mortes”. Mirusī daba. Ja figurālās kompozīcijas centrā ir cilvēki, tad klusās dabas centrā ir priekšmeti. Ne vien centrā – klusajā dabā ir attēloti tikai priekšmeti. Augļi, puķes, trauki. Tomēr klusā daba nebūt nenozīmē, ka gleznā nav nekāda sižeta, plašākas idejas. Mākslinieks tikai gribējis nodemonstrēt, cik labi prot uzzīmēt arbūzu vai vāzi, un tas arī viss. Nē, tieši otrādi. Klusā daba ir kā mākslinieka režisēta izrāde, kurā viņš caur priekšmetiem nereti risina lielus, filozofiskus jautājumus.
Vasiļevskis centās attīrīt savu pasaules redzējumu no jebkādiem esošiem mākslas paraugiem, iepriekšējo paaudžu ietekmes. Tā vietā viņš nodibināt pats savu – meditatīvu – kontaktu ar realitāti. Vasiļevskis glezniecībai pakļāva savu dzīvi un gleznoja viņš ļoti lēni, gada laikā vidēji pabeidzot tikai divus darbus. Viņš pats ir teicis, ka mākslā tāpat kā zinātnē neko nevar izdomāt. Var tikai atklāt. Vasiļevska gleznas ir ļoti lakoniskas. Viņam pašam piemita smalkums, aristokrātiskas manieres un liela aizraušanās ar Francijas mākslu un kultūru. Vienmēr bijis ieturēts, kārtīgs, saķemmējies. Citi teiktu – nūģis.
Vasiļevska klusajās dabās neesot nejaušības. Priekšmeti vienmēr ir izkārtoti ar noteiktu nozīmi, kuru pat mākslas zinātnieki ne vienmēr ir spējuši atšifrēt. Iespējams, tāpēc viņš joprojām ir palicis līdz galam nenovērtēts. Nesaprasts. Mūsdienu steidzīgajā pasaulē viņa gleznas saprast kļūstot arvien grūtāk. Bet tie, kuri domā, ka ir Vasiļevski sapratuši, sauc viņu par ģēniju. Viņš negribēja redzēt tā, kā citi redz, bet atrast savu skatpunktu. Arī mēs atradām savu skatpunktu uz viņa gleznoto un režisēto gleznu. Bruno Vasiļevskis – “Klusā daba”!
Gleznas ārpus rāmjiem (Portrets)
Kultūrmarka