Elles ķēķis. Ņujorka>Latvija

Muzikāls stāsts par Ņujorkas mākslinieku grupu.

Ideja, scenārijs, dziesmas, video: Laila Saliņa (ASV)
Režisore: Laila Saliņa un Gundars Silakaktiņš
Piedalās: Laila Saliņa un Gundars Silakaktiņš
Scenogrāfe: Izolde Cēsniece-Suipe
Kostīmi: Liene Dobrāja
Kustību konsultante: Inga Krasovska
Skaņu mākslinieks: Edgars Skrāģis
Video mākslinieki: Jēkabs Vilkārsis un Mikus Zelmenis

Producē nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds / www.kulturmarka.lv
Uzvedumu atbalsta ASV vēstniecība Latvijā, VKKF, RDKP, Amerikas latviešu apvienība, VEF Kultūras pils, LNMM, E.Smiļģa Teātra muzejs, kultūras telpa 3MĀSAS.

Atbalstītāji:
Limbažu novada dome
Dobeles novada dome

Ieskandinot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gada maijā, sadarbojoties vairākām organizācijām, latviešiem ASV un Latvijā, Rīgā un citviet Latvijā ir paredzēts īstenot muzikālu stāstu “Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija”.

Muzikāls stāsts “Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija”

Muzikāls stāsts “Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija” ir veltīts Ņujorkas dzejnieku grupai "Elles ķēķis", kura galvenie pārstāvji bija latviešu trimdas dzejnieki  Gunars Saliņš un Linards Tauns. Gunars Saliņš (dzimis 1924. gada 21. aprīlī, Dobelē, miris 2010. gada 29. jūnijā Glenridžā, Ņūdžersijā, ASV) 1944. gadā kopā ar sievu Jautrīti izceļojis no Latvijas.

“Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija” izseko grupas darbībai no vairākiem skatpunktiem - caur Gunara Saliņa dzīvi un mākslu; trimdas rakstnieka Gunta Zariņa, pēckara eksistenciālisma pārstāvja Londonā, aprakstiem, kuros spilgti parādās „Elles ķēķa” mākslinieki; caur Gunara Saliņa meitas – Lailas Saliņas atmiņām, kura šo laikmetu piedzīvoja caur bērna acīm. Ar stāstījumiem, dzejām, dziesmām, attēliem un video Laila Saliņa un aktieris Gundars Silakaktiņš veidos tiltu starp Ņujorku un Latviju – tagadni un pagātni.

Dziesmas uzvedumam raksta Laila Saliņa, ar Gunara Saliņa, Linarda Tauna un Lalitas Muižnieces vārdiem. Skanēs vairākas dziesmas Lailas Saliņas un Gundara Silakaktiņa izpildījumā, kā arī dažādu autoru dzeja un dokumentāli stāstījumi par Elles ķēķa notikumiem. Kostīmu māksliniece Liene Dobrāja, kura izvēlējusies tērpus, kas raksturo modi Ņujorkā 50./60.gados. Izoldes Cēsinieces – Suipes scenogrāfijā būtiska loma ir video stāstam, kas kopā ar mūziku un tekstu stāstīs par notikumiem un sajūtām Ņujorkas Elles ķēķī. Kā arī dokumentāliem materiāliem un mākslinieku gleznu reprodukcijām.

Kas ir Elles ķēķis?

Otrā Pasaules kara laikā, kad pirmās izsūtīšanas uz Sibīriju jau bija notikušas, daudzi latvieši nolēma izbēgt no draudiem un pameta visu: mājas, draugus, ģimeni un jaunības sapņus – ar cerību, ka viņi varēs atgriezties dzimtenē, kad tā būs atkal brīva. Pēc bīstamām bēgļu gaitām liela daļa nonāca “dīpīšu” (Displaced Persons') nometnēs Vācijā, kur nācās pavadīt 4-5 gadus, gaidot atļauju emigrēt uz ASV un citām valstīm. Pēc nonākšanas Ņujorkas pilsētā, 1950. un 60. gados ostas rajonā Hell’s Kitchen apvienojās neliela, bet dedzīga jauno latviešu trimdas mākslinieku grupa, kas cerēja uz pilnvērtīgu dzīvi atvērtā pilsoniskā sabiedrībā, kur viņu tiesības uz vārda brīvību un izpausmi ir aizsargātas. Starp viņiem bija dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji un mūziķi, kurus spēcīgi ietekmēja amerikāņu kultūra un mākslas virzieni, tostarp abstrakcionisms,  ekspresionisms, Ņujorkas eksperimentālais teātris un dzeja. Tas atspoguļojās viņu daiļradē un eksperimentos, kā rezultātā viņi izveidoja savu īpašu stilu, kas piešķīra jaunas dimensijas latviešu kultūras laukam. Viņi kļuva pazīstami kā Elles ķēķa mākslinieki un ietekmēja citus latviešu māksliniekus “brīvajā” pasaulē, bet padomju Latvijā aiz dzelzs priekškara par viņiem bija zināms ļoti maz.

Galvenie Elles ķēķa “pavāri” bija tuvie draugi, dzejnieki Gunars Saliņš un Linards Tauns, kuŗi centās savienot jaunus mākslas virzienus un lielpilsētas iespaidus ar savu latviešu identitāti.  Tai vidū bija arī mākslinieki, mūziķi un prozas rakstnieki.  Trimdā dzīvodami, viņi izveidoja savu īpašo stilu, kas piešķīra jaunas dimensijas latviešu kultūras laukam. Sigurda Vīdzirkstes “melnās saules” tēma gleznās uzrunāja arī Gunaru, kuŗš izmantoja šo nosaukumu otrai dzejas grāmatai. Tam visam līdzi darbojās arī Gunara sieva Jautrīte, literatūras pētniece un valodniece, kura ilgus gadus cītīgi dokumentēja šo bagātīgo laiku, un visus priekus un bēdas, kas ap to saistījās. 

Par izstādi „Pārnēsājamās ainavas” (LNMM)

No 2017. līdz 2019. gadam Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs īsteno izstāžu virkni „Pārnēsājamās ainavas”, kas pievēršas Latvijas mākslinieku trimdas un emigrācijas stāstiem, ievietojot tos plašākā 20.gs. mākslas norišu, migrācijas un globalizācijas kontekstā. Fokusējoties uz tādiem Latvijas diasporas centriem kā Parīze, Ņujorka, Rietumberlīne un Stokholma.

Projekta centrā būs galvenā izstāde 2018. gada pavasarī Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, apvienojot visus stāstus vienā.
Katru pilsētu atspoguļos arī kāda nozīmīga personība vai personu grupa, kuras liktenis un darbība atklāj specifisku Latvijas vēstures posmu, tā saistību ar mūsdienām, kā arī iezīmē tās ietekmju lokus vietējā un starptautiskā mērogā.

Berlīnes ass griezīsies ap Valdi Āboliņu - vienu no nozīmīgākajiem Latvijas mākslas popularizētājiem Rietumus, kreiso intelektuāli un spožu mail-art pārstāvi, kura darbība tā laika kultūras sakaru veicināšanā atklāj daudz samezglotas un noklusētas patiesības.

Parīzes konteksts tiks izgaismots caur neparastu personību – dejotāju un publicisti Aiju Bertrāni, kas kopā ar savu vīru - amerikāņu dejotāju un mākslinieku Raimondu Dunkanu no 1920. līdz 1970. gadiem Parīzē vadīja alternatīvas izglītības iestādi Akademia.

Stokholmu iezīmēs gleznotājs Laris Strunke un viņa radošā darbība.

Ņujorku iezīmēs “Elles ķēķis” – neformāla dzejnieku un mākslinieku grupa, kas trimdas gados kalpoja kā spēcīgs intelektuālās vides akumulators un latviešu radošās vides izdzīvošanas katalizators.

Muzikāls stāsts “Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija” papildinās izstādes Ņujorkas sadaļu jau ar plašākiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem stāstot par to, kas latviešiem Ņujorkā un ASV bija grupējums “Elles ķēķis”.

Informācija par projekta komandu

Uzveduma koncepcijas, scenārija un dziesmu autore ir ASV dzīvojoša dziedātāja un aktrise Laila Saliņa, kuras radošajā kontā ir vairāki īstenoti multimediāli projekti. Uzvedumā piedalīties ir uzaicināts aktieris Gundars Silakaktiņš. Režisora darbu uzņēmusies Dita Balčus, kurai ir ievēroja pieredze dažāda rakstura izrāžu un uzvedumu režijā. Scenogrāfe Izolde Cēsniece-Suipe ir pieredzējusi māksliniece, kas īstenojusi gan izstāžu, gan izrāžu scenogrāfiju. Kostīmu māksliniece Liene Dobrāja ir ar nopietnu stila un kostīmu īstenošanas pieredzi, šobrīd dzīvo un strādā Ņujorkā, kas dod iespēju operatīvi sastrādāties ar Lailu Saliņu kostīma tapšanā.

Projekta vadītāja This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
29470103

Afiša

Fotogalerija