Ēriks Ādamsons "Dziesmas par labu dzīvošanu"

Nordik, 2008
Intas Čaklās ievadvārdi

Ar skaistumu dzīvē man jāieiet
Un drusku ar vientiesību (E.A.)

Ērika Ādamsona (1907–1946) dzeja 20. gadsimta latviešu literatūras kopējā ainā izceļas ar savu neatkārtojamu šarmu, estētisku izkoptību un valdzinošu skaistumu. To, ka 30. gadu sākumā literatūrā sevi pieteicis nevis “vēl viens”, bet jauns un neparasts talants, asredzīgi saskatījuši jau viņa laikabiedri, tostarp Ādamsona “literārais krusttēvs” Edvarts Virza, kurš 1932. gadā rakstā “Mūsu jaunākā lirika”  rezumē: “Ādamsons ir sasniedzis vienkāršību nevienkāršībā, viņš pratis atrast ritēšanu tur, kur cits būtu sapinies visādu metaforu un gleznu mudžeklī.”

 

 

Aina Kļaviņa, Sandris Kļaviņš  "Atmiņu skices. Mirdza Ķempe"

 Nordik, 2008

Par Mirdzu Ķempi grāmatā stāsta viņas  draudzene Aina Kļaviņa un  krustdēls Sandris Kļaviņš.

“Dzejnieci atceros kopš bērnības. Varu tikai nožēlot, ka jau tolaik nepierakstīju visu dzirdēto un piedzīvoto – viņas personības spilgtums nav pārspēts līdz pat šodienai. Šajā grāmatā apkopoju savas atmiņas no piecdesmito gadu beigām līdz Dzejnieces aiziešanai 1974. gadā.”

(Sandris Kļaviņš).

 

 

 

Mirdza Ķempe "Savāda dvēsele. Dzejas izlase"

 Tapals, 2008
Sastādījusi: I. Čaklā.

Dzejniecei Mirdzai Ķempei (1907–1974) mūža laikā izdoti astoņi dzejoļu krājumi, viņas darbi atkārtoti publicēti izlasēs un (gan ne gluži visi) trīssējumu Kopotos rakstos (1981–1984).  Nelielajā izlasē pārstāvēta tā Mirdzas Ķempes dzejas daļa, kas nav apgrūtināta ar sava laika politiskajām un ideoloģiskajām konotācijām un risina personības problemātiku. Darbi aptver pusgadsimtu – no 1924. gada līdz 1974. gadam. Pēcvārda „Mūžzaļa īve” autore literatūrzinātniece Inta Čaklā.

Biļešu Serviss   Bez Rindas  Biļešu Paradīze

Lapas izstrāde balstīta uz Joomla!® un Crosstec