Klajā nākusi grāmata par gleznotāju Jāni Pauļuku

Jānis Pauļuks (1906–1984) ir viena no visspilgtākajām personībām Latvijas glezniecībā laikā pēc Otrā pasaules kara, viņa spēcīgā individualitāte daudzu gadu desmitu garumā iespaidoja laikabiedru, īpaši jauno mākslinieku talanta attīstību, viņa centieni izkopt un pilnveidot glezniecisko paņēmienu arsenālu, nepakļaušanās socreālisma diktatoriskajiem spaidiem palīdzēja daudziem laikabiedriem uzdrīkstēties lielāku radošu brīvību.

Nesen iznākusi Zigurda Konstanta monogrāfija Jānis Pauļuks, kas veltīta mākslinieka 100 gadu jubilejai. Monogrāfija ir autora divdesmit piecu gadu izpētes darba rezultāts, kas ļāvis atklāt, izprast un parādīt Pauļuka dzīves gaitas, kā arī apzināt, atributēt un analizēt iespējami lielu viņa mākslas darbu klāstu. Autora nenoliedzamā priekšrocība ir ciešā draudzība ar Jāni Pauļuku. Tā iespēju robežās palīdzējusi izprast Pauļuka raksturu, domu gaitu, pasaules un mākslas uztveri; parādīt Pauļuku uz sarežģītā politiski sabiedrisko norišu fona, neatrautu no laikabiedru pretrunīgās attieksmes. Monogrāfija domāta gan tiem lasītājiem, kam Pauļuks un viņa glezniecība ir zināma, kas to pazīst un interesējas par to, gan arī tiem, kas ar Pauļuka mākslu sastapsies pirmo reizi.

Visa plašā zinātniskā kataloga daļa orientēta muzeju un galeriju speciālistu, mākslas zinātnieku, kuratoru, menedžeru, kolekcionāru vajadzībām – Pauļuka mākslas darbu atpazīšanai, atributēšanai, analogu un variantu salīdzināšanai. monogrāfijā ietverts milzīgs dokumentāls faktu materiāls, kura atlase bijusi, nenoliedzami, subjektīva: no vienas puses, cenšoties parādīt raksturīgāko, no otras puses – monogrāfijas lappusēs saglabāt unikālus, zudušus vai apdraudētus materiālus. lai neapgrūtinātu lasītāju, kā arī finansiālo un tehnisko iespēju robežās atlases rezultātā monogrāfijā iekļauta apmēram trešdaļa savākto materiālu. monogrāfija nosacīti dalāma it kā četrās daļās: sākuma teksts (”Dzīves līkloči” un ”Glezniecība”) – vispārējam ieskatam; ”Faktu mozaīka” – detaļām, skaidrojumiem; pielikumi – katalogi, izstāžu saraksti, bibliogrāfija u.c.; gleznu reprodukcijas un dokumentālās fotogrāfijas.

Monogrāfija Jānis Pauļuks iecerēta un kārtota tā, lai to varētu lapot, skatīt un lasīt no jebkuras vietas.

Grāmatā izmantoti dokumentālie materiāli, gleznu reprodukcijas un fotogrāfijas no Ārzemju mākslas muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Valsts kinofotofondokumentu arhīva, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Liepājas vēstures un mākslas muzeja, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Tukuma muzeja, Valsts Tretjakova galerijas (Krievija, Maskava), Zimmerli mākslas muzeja (ASV, Ņūbrunsvika – Jane Voorhees Zimmerli Art Museum, New Brunswick, NJ), kā arī no ļoti daudzu izdevumā ieinteresētu atbalstītāju privātarhīviem. Monogrāfijā ietvertas 1339 mākslas darbu reprodukcijas un fotoattēli, teksta apjoms sasniedz 46,2 autorloksnes.

JĀNIS PAUĻUKS

Jānis Pauļuks, ja tā varētu klasificēt, bija izteikts uguns cilvēks. Tā arī viņš kā lāpa izbrāzās cauri sev nolemtam laika posmam, dzirksteles šķiezdams. Vieniem tās krita uz plānās ādas, un tie skaitās, citiem tās noderēja apskaidrībai. Arī viņa glezniecību varētu raksturot kā savdabīgu liesmošanu uz kopējā fona.

Māra Rikmane

Jānis Pauļuks savu dzīves lomu spēlēja drastiski. Ar paceltu galvu sevi turēdams garīgas spriedzes augstā pacēlumā. Viņš bija pilns dzīvi pārveidot gribošas aktivitātes, kura jo būtiski atšķiras no pašlabuma meklētāju elkoņu spēka.

Rita Valnere

Gleznošana Pauļukam bija skaistuma pielūgsme. Katrs otas pieskāriens audeklam bija jau daļa no suģestējošā rituāla kalpošanā skaistumam krāsā un formā – protams, subjektīvā uztverē un pilnīgā iekšējā brīvībā. Viņa dzīvē nebija nekā, kas varētu „kaut par milimetru” pacelties augstāk par mākslas mīlestību. Šinī ziņā Pauļuks bija tik fanātisks, ka pēdējo naudas gabalu atdeva labāk par krāsu nekā par pārtiku. Viņš bija kļuvis askēts. Ne jau lai ap sevi radītu kādu leģendu, bet tāpēc, ka viņš citādi nespēja. Taču tādu neatkarīgu dzīvesveidu var piekopt tikai cilvēks, kas pats ir iekšēji brīvs…

Juris Soikans

Pauļuks neļāva citiem sevi mākslā apsteigt – viņš apzinājās, ka ir karalis glezniecībā, un ka tādam viņam arī jāpaliek. Starp citu, viņš tāds jutās arī dzīvē un mira kā senāk Romas imperatori – stāvus. Par karali glezniecībā viņu izvirzīja radošā gaišredzība…

Tatjana Suta

(Publicēts: 25.03.2008 frut.lv)