Emīlija Benjamiņa

Latvijā nekad nav kronēts oficiāls karaļpāris, bet nekronētais noteikti ir Emīlija un Antons Benjamiņi. Emīlija Benjamiņa (1881. – 1941.) vienmēr ap sevi pulcējusi diplomātus, rakstniekus, māksliniekus un citus smalkāko aprindu pārstāvjus. Benjamiņas gaitas bijušas ne vien kafijas tantiņu sarunu temats, bet arī aktuāla tēma, ko apspriest tā laika žurnālistiem.

Benjamiņa (dzimusi Simsone) bija žurnāliste, izdevēja, sabiedriska darbiniece, žurnālista un rakstnieka Antona Benjamiņa sieva. Viņa bija pirmā latviešu izdevēja sieviete un izveidoja populārāko 20.gs sākuma laikrakstu „Jaunākās Ziņas” (1911. – 1940.) un pēc tam žurnālu „Atpūta” (1924. -1941.).

Ģimenes žurnāls „Atpūta” pirmo reizi iznāca 1924. gadā, aizsākot savu ātro ceļu pretī miljoniem. Jau ar pirmajiem numuriem tas ieguva lielu popularitāti, jo bija vislētākais un apjomīgākais nedēļas izdevums. Apbrīnojama bija „Atpūtas” operativitāte, bagāts fotoattēlu klāsts un vērtīgie daiļliteratūras darbi. Žurnāls bija informatīvs - lielākoties sniedza dienas notikumu fotoreportāžas. Arī mūsdienās šo žurnālu varam uzskatīt par izcilu, interesantu un saturā daudzveidīgu.

Benjamiņas laikraksts „Jaunākās Ziņas” spēja radīt ministru kabinetu krīzes un sadalīt ietekmīgās direktoru vietas. Laikraksts bija preses fenomens, kas izdzīvoja cauri visiem laikiem, tas bija ietekmīgs izdevums, kas aptvēra plašu auditoriju. Trīsdesmitajos gados „Jaunāko Ziņu” tirāža bija pieaugusi līdz 200 tūkstošiem eksemplāru, kas šo laikrakstu padara par unikālu Latvijas mediju vēsturē.

Valsts prezidents bija neprecējies, tātad „pirmās dāmas” mūsu valstī nebija. Neaizņemtajā vietā drošu prātu un bez liekas kautrības stājās Benjamiņa kundze. Viņai patika atzinība un pagodinājumi, viņa vēlējās būt sabiedrības uzmanības centrā. Rīgā pastāvēja nerakstīts likums, nevis leģenda, ka pirmais koncerts ikvienam jaunam māksliniekam, kurš gribēja tikt tālāk karjerā, jāsniedz Benjamiņu salonā.

Ar savu darbu, neatlaidību, aso prātu un spītību Emīlija Benjamiņa sakrāja miljonus un par savu dzīvi radīja skaistu mītu, kas izraisa daudzu cilvēku interesi arī šodien.

Vairāk pa Emīliju Benjamiņu un Benjamiņu ģimenes vēsturi var uzzināt šājās lapās:

• Emīlijas Benjamiņas māja Jūrmalā (EN, RU)
• Emīlijas Benjamiņas biogrāfija Wikipedia portālā (EN)
• Benjamiņu nama vēsture (LV, EN)