Search

Tekstilmākslas vārdnīca

1. Jūlijs Madernieks (1870 -1955) – Dzimis 1870.gada 27.februārī Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā, miris 1955.gada 19.jūlijā Rīgā. Lietišķās mākslas meistars, grafiķis, mākslas kritiķis, pedagogs. Apmeklējis Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolu (1891-1892). Beidzis Štiglica Centālās tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā (1892 -1898), darbojies latviešu mākslinieku pulciņā "Rūķis", papildinājies Parīzē (1899-1900). Viens no latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicējiem. Devis būtisku ieguldījumu nacionālā stila meklējumos 20.gs.sākumā, ornamenta attīstībā (izdevis krājumus "Ornaments",1913; "Raksti", 1930). Sākotnēji jūgendstila ietekme, vēlāk izveidojis individuālu ģeometrizēta ornamenta stilu. Veicinājis nodernizētu, radošu tautas mākslas mantojuma apguvi profesionālajā lietišķajā mākslā. Projektējis sabiedrisku un dzīvojamu telpu interjerus nacionālā romantisma garā, mēbeles, darinājis metus tekstīlijām, dekoratīvai tēlniecībai. Darbojies lietišķajā grafikā, periodikas un grāmatu grafikā (mēnešraksts "Zalktis"), veidojis ekslibrus. Gleznojis ainavas eļļas, akvareļa, tehnikā. Vadījis privātu mākslas studiju Rīgā (1904-1914), strādājis par skolotāju vairākās Rīgas skolās.

2. Jūlijs Straume (1874 -1970) – Dzimis 1874.gadā Druvienas „Ķempjos”. Pabeidzis pilnu zinātņu kursu Jelgavas (Mitavas) Aleksandra skolā, vēlāk barona Štiglica Centrālo Mākslas skolu Sanktpēterburgā, ieguvis lietišķās mākslas mākslinieka statusu. 1904.gadā turpinājis mācības Parīzē. 1907.gadā pārcēlies uz Gruziju, kur guvis pirmo atzinību un veiksmes. Aktīvi iesaistījies 1899. gadā dibinātajā Kaukāza Mājamatniecības komitejas darbībā. 1923.gadā atgriezies Latvijā, strādājis par skolotāju un pasniedzēju dažādās Rīgas skolās. 1925.gadā Parīzē notika Vispasaules dekoratīvās mākslas izstāde, kur J.Straumes darbi ieguva starptautisku atzinību un medaļas. Bijis Latvijas vice-konsula pienākumu izpildītājs Gruzijā (1921–1923). Lielākā J.Straumes jaunrades mantojuma daļa atrodas Gruzijas Tautas un lietišķās mākslas muzejā, kur glabājas unikāli albumi ar krāsainiem Kaukāza paklāju zīmējumiem. Miris 1970.gadā, apglabāts Rīgas 2. Meža kapos.

3. Divi Jūliji – starptautisks mākslas festivāls un konference, pirmoreiz rīkoti 2018. gada jūlijā un veltīti Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam un Jūlijam Straumem.

4. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs – atvērts kopš 1989. gada. Muzeja krājumu veido septiņas kolekcijas, tai skaitā plašākā un daudzpusīgākā profesionālās latviešu tekstilmākslas kolekcija. Kolekcijā pārstāvēti mākslinieku darbi no 20.gs. sākuma līdz mūsdienām. Muzejs atrodas – Skārņu iela 10, Rīga. Darba laiki un papildu informācija - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

5. Tekstilmāksla (arī šķiedru māksla) – lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras. Tā nav ne materiāls, ne kāda konkrēta tehnika, bet universāla radoša metode veidot objektus no elastīgiem materiāliem ar specifisku tehnoloģiju palīdzību.

6. Tekstils / tekstīlijas – tekstilizstrādājums; no tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.

7. Šķiedras – garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei. Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.

8. Vilna – apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem — aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.

9. Kokvilna – koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus.

10. Instalācija – mākslas darbs, no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.

11. Starpžanrs, hibrīdforma – tāds, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem. Tāds, kurā izmantotie mākslinieciskie paņēmieni, tehnikas un materiāli nav pieskaitāmi vienam konkrētam mākslas virzienam.

12. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola – profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas īsteno dizaina un mākslas profesionālās vidējās izglītības programmas, tai skaitā piedāvā izglītības programmas tekstilmākslas nozarēs – 1) formas tekstils un 2) struktūras tekstils. Papildu informācija – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

13. Latvijas Mākslas akadēmija – augstākās izglītības iestāde, ko 1919. gadā dibinājis viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem gleznotājiem Vilhelms Purvītis (1872-1945). Tekstilmākslu iespējams apgūt vizuālās mākslas nodaļas, tekstilmākslas apakšnozarē. Papildu informācija – Latvijas Mākslas akadēmija

14. Adīšana – trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās.

15. Tamborēšana – cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu).

16. Izšūšana – mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).

17. Mežģīnes – ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena. Mežģīņu izgatavošanas pirmsākumi rodami 14.gadsimta sākuma Flandrijā.

18. Šīla Hiksa (Sheila Hicks) – franču-amerikāņu māksliniece, kas šobrīd uzskatāma par vienu no galvenajām zvaigznēm tekstilmākslā. Viņas darbos izmantoti visneiedomājamākie materiāli no nūdelēm līdz vīriešu kreklu apkaklītēm.

19. Gobelēns –

20. Ornaments – rotājums, kam raksturīgs ģeometrisku vai stilizētu elementu salikums pēc simetrijas, ritma u. tml.

21. Tapsēt – klāt virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu).

22. Musturs – raksts, ornaments (parasti audumā).

23. Tehnika – darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).

24. Tīkls – no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.

25. Pinums – paveikta darbība, rezultāts → pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.

26. Aušana – process, kura laikā, savstarpēji sapinot divas pavedienu sistēmas — audus un šķērus, veido audumu. Pirmie austie audumi tika izgatavoti Senajā Ēģiptē pirms 7000 gadiem. Tie tika austi no lina.

27. Stelles – iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi. Pastāv divu veidu stelles - horizontālās un vertikālās. Uz horizontālajām stellēm auž audumus, bet uz vertikālajām - gobelēnus un paklājus.

28. Digitālās stelles – digitālās stelles ir elektronizētas žakarda stelles, kur katru diegu paceļ sistēma, kas balstās uz kartona loksnēs izcirstiem caurumiņiem. Joseph Marie Jacquard (18.gs.) izdomāja sākotnējo (koka) prototipu, bet 20.gs. tas princips tika "pārtulkots" ciparu tehnoloģijās un radītās digitālās stelles, kas ļoti būtiski atvieglo dažādus aušanas procesus un ļauj māksliniekam savas ieceres realizēt daudzkārt ātrākā laikā, kā arī pieļauj ārkārtīgi plašu variāciju gammu tekstilā gan tehniski, gan vizuāli.