Viduslaiku Sakrālās Mistērijas

Introvertās mākslas festivāls AD LUCEM


VIDUSLAIKU SAKRĀLĀS MISTĒRIJAS

31. jūlijā 20:00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā

Mirjama ANDERSENA
(Miriam ANDERSÉN, Zviedrija, balss, gotu arfa, zvani)

Rožukroņa rituāla piecpadsmit mistērijas meditatīvā programmā A Sounding Rosary (tulkojumā - skanošais rožukronis).

Par "rožukroni" sauc gan lūgšanās izmantojamās krelles, gan arī vairāku secīgu lūgšanu skaitīšanas rituālu, kura pamatā ir vienas "Tēvreizes" un desmit "Esi sveicināta, Marija!" virkne, ko atkārto piecas reizes, vienlaicīgi apcerot piecas ar Sv. Marijas debesīs uzņemšanu saistītās mistērijas un, atkarībā no nedēļas dienas, meditē par vienu no piecām. Šo piecdaļīgo ciklu ievada un noslēdz ar īpašām lūgšanām. Vēsturiski pasaulē sastopamas daudzas šī rituāla variācijas.

Iedvesmojoties no tradicionālā rožukroņa rituāla, meditatīvā viduslaiku sakrālās mūzikas programma A SOUNDING ROSARY piecpadsmit mistērijās atsauc atmiņā Svētās Jaunavas dzīvi. Piecpadsmit viduslaiku un tradicionālās dziesmas tiek izpildītas viduslaiku vācu, itāļu, angļu, zviedru un latīņu valodās. Katra dziesma stāsta par vienu "mistēriju" – nozīmīgu notikumu no Marijas un Jēzus dzīvesstāstiem. Pirmās piecas ir "priekpilnās" mistērijas – par Jēzus dzimšanu, bērnību un sūtību. Nākamās piecas ir "skumju" mistērijas, kas stāsta par Kristus ciešanām un Marijas sāpēm, zaudējot savu pirmdzimto dēlu. Visbeidzot, piecas "svinīgās" mistērijas attiecas uz Marijas augšāmcelšanos, debesīs uzņemšanu un kronēšanu par debesu valdnieci, no kurienes viņa sniedz padomu un palīdzību patiesi ticīgajiem.

Rietumu kultūrā rožukronis kļuva pazīstams ar Romas katoļu lūgšanu praksi, kad viduslaikos Marijas kults sasniedza savu kulmināciju un daudzi no tā laika labākajiem māksliniekiem, dzejniekiem un komponistiem veltīja savu mākslu Jaunavas Marijas godināšanai. Anglikāņu un luterāņu baznīcās arī mūsdienās praktizē rožukroņa lūgšanas, lai gan Marijas lūgšana tiek aizstāta ar Jēzus lūgšanu. Tradīcija izmantot lūgšanu krelles vai lūgšanu auklas kā līdzekli, kas palīdz noturēt uzmanību garajos lūgšanu rituālos, ir sena – tā sastopama hinduismā, budismā, Austrumu pareizticīgo un Austrumu katoļu baznīcās, islāmā un Sikhismā. Pirmie kristieši, kas lietoja šo paņēmienu, izmantojot mezglotas auklas, bija „tuksneša tēvi” (agrīnie kristīgie mistiķi), savukārt mūsdienu jaunākais rožukroņa tehnikas jauninājums ir zviedru bīskapa Mārtina Lenebo 1995. gadā izveidotās "Dzīves pērles" – 18 dažāda izmēra, formas un materiāla savērtas skaitāmpērlītes, katra ar savu simbolisko nozīmi, ko izmanto lūgšanām un apcerei.

Mirjama Andersena ir dziedātāja, tradicionālās un senās mūzikas speciāliste. Dzimusi Zviedrijā, apguvusi viduslaiku vokālo mākslu, arfas spēli, notāciju un interpretāciju prestižajā Bāzeles Schola Cantorum (Šveice), tagad ir ļoti pieprasīta kā augsta līmeņa mūziķe visu viduslaiku mūzikas stilu izpildījumos. Viņas repertuārā ir arī laikmetīgā mūzika un tādi mūsdienu komponisti kā Džona Keidžs, Stīvs Reihs, Deivids Lengs un Eriks Satī. Andersena aktīvi koncertē dažādās pasaules  valstīs ar dažādiem ansambļiem un sastāviem, piedalījusies skatuves uzvedumu projektos Zviedrijā, Vācijā, Šveicē un Austrijā, viņas CD ierakstu skaits sasniedzis jau divus desmitus, radio un TV raidījumi translēti trijos kontinentos. 2010. gadā Mirjama Andersena par CD "Little Match Girl Passion" saņēma Grammy balvu (Theatre of Voices /Harmonia Mundi). Viņas īpašā mīlestība uz zviedru tautas dziesmu mudināja pievērsties govs raga spēles mākslai. Mirjama ir Zviedrijas tradicionālās mūzikas eksperte, pārzinot arī tās viduslaiku saknes. 2007. gadā par govs raga spēles meistarību viņai tika piešķirts Andersa Zorna sudraba žetons kopā ar titulu „riksspelman”, kāds ir tikai dažiem labākajiem Zviedrijas tautas mūzikas meistariem. www.miriamandersen.com

2014. gada pavasarī Miriama Andersena piedalījās ievērojamā horeogrāfa Sidi Larbi Šerkauī (SidiLarbi Cherkaoui) jaunajā iestudējumā "Noetic” kā vokālā soliste. Komponists SimonsBrzóska (Szymon Brzóska) šīs izrādes mūziku komponēja speciāli Gēteborgas Simfoniskajam orķestrim, iestudējums pasaules pirmizrādi piedzīvoja 2014. gada 8. martā, kam sekoja virkne izrāžu Gēteborgas operā.

Lapas izstrāde balstīta uz Joomla!® un Crosstec